Kad “savējo padarīšana” lien ārā pa visām vīlēm

Loģistika un pārvadājumi ir ienesīgs bizness, kas nodrošina darbu daudziem tūkstošiem šoferu, uzņēmumiem un ar tiem saistītiem darbiniekiem. Šajā nozarē strādā ne tikai kravas automašīnu pakalpojumu sniedzēji, bet arī pasažieru pārvadātāji, kas nodrošina Latvijas iedzīvotāju mobilitāti.

Īpaši svarīga ir šo uzņēmumu darbība reģionos un lauku apvidos, kur cilvēkiem reti kuram pieder savs transports, un, ja arī pieder, tad ar to izbraukāt bieži vien ir dārgāk nekā izmantot sabiedrisko transportu. Nav jādomā ne par to, kā sagādāt vasaras un ziemas riepas internetā, kur liet degvielu un kā labot pa bieži vien bedrainajiem ceļiem sadauzīto automašīnu.

naudasTas, kā uzņēmumi rīkojas savā starpā, paliek viņu pārziņā. Ja kādam uzņēmumam X izdevīgāk ir maksāt savam labam draugam vai paziņam Y, kura uzņēmums atrodas otrā Latvijas malā, dārgāku samaksu, kaut arī tepat līdzās ir kāds cits uzņēmums, kurš šādu pakalpojumu sniegtu par lētāku samaksu un kuram būtu loģiskāk veikt pārvadājumus atrašanās vietas dēļ, tad tas paliek uz paša X uzņēmuma pleciem.

Kā saka, mana nauda, kā gribu, tā daru, taču šāda rīcība nav loģiska un saprotama, ja šāda veida vienošanās notiek par valsts maksāto dotācijas naudu. Jā, lai Latvijā varētu nodrošināt pasažieru pārvadājumus, īpaši pa lauku reģioniem, kur tie ir absolūti nerentabli, valsts maksā šiem autobusu parkiem dotācijas, kuras tad nu tur sadala pēc noteiktiem kritērijiem.

Šķiet, šobrīd tā situācija ar valsts naudu ir uzlabojusies, taču pirms vairākiem gadiem pilnīgi pa visām vīlēm līda ārā “savu čomu padarīšana”, par ko bija sacēluši lielu brēku daudzi autobusu parki, kas nodrošināja pārvadājumus Vidzemē un citos reģionos.

autobus tuksnesīNezinām, pēc kādiem kritērijiem valsts dalīja naudu (varbūt paskatījās uz autobusu ziemas riepas protektoru un secināja – jā, šis būs labs!), taču sanāca tā, ka autobusam, kurš pieder firmai Liepājas pusē, izvadāt pasažierus no, piemēram, Aizkraukles uz Rīgu sanāk izdevīgāk nekā pašam Aizkraukles firmas autobusam.

Tas pats bija skāris citus mazākos autobusu parkus Tukumā, Ogrē un citās Latvijas pilsētās.

Mēs atzīstam, ka neesam speciālisti valsts naudas sadalīšanā, taču mums kā autobusu pakalpojumu izmantotājiem tas nudien izskatās pēc kārtējās sarunātās vienošanās savā starpā starp noteikumu izgudrotājiem un atsevišķām bagātākām firmām, lai nebūtu godīgas konkurences un galu galā – lai vispār izskaustu tos, kas maisās pa kājām.

Ja noteikumi toreiz tika radīti ar mērķi uzlabot pasažieru pārvadājumu apstākļus, tad diemžēl tā nenotika. Neapmierināto bija tikpat daudz kā allaž, ja ne vairāk. Turklāt viena lieta ir šādi rīkoties privātā biznesā, bet par mūsu visu kopējo naudu vajadzētu tomēr godīgus konkurences noteikumus, lai ieguvēji tiešām ir visi.

FacebookTwitterGoogle+Share

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *